Datordizaina skola -

Spēcīga mūsu vēlme ir panākt jaunu ideju piepildījumu, bet mazāk zināmas ir reizes, kad idejas tiek vestas pie piepildījuma. Mēs mēdzam pamosties un aizdomāties par to: “Ko šodien jaunu vēlamies panākt?” Šādas domas klīst mūsos, ne tikai no rītiem, bet ik mirkli esam savu pārdomu virpulī, kas šauda mūs un stumj jaunos nezināmos bezdibeņos (vismaz par bezdibeņiem, liela daļa sabiedrības uzskata, katru nākošo, pārdrošo un riskanto soli savā dzīvē). Mēs esam entuziasma un jaunu ideju krātuves, kas gaida mirkli, kad varēsim likt lietā sevī mītošo talantu, to parādīt un saņemt atzinību. Viss šajā ir vienkārši skaisti, ja nebūtu viens ‘bet’. Atzinību Tev jāsniedz Tikai un Vienīgi sev pašam…

Kas ir šajos “retajos” un panākumu pilnajos cilvēkos?

Šajos cilvēkos ir pārliecība par saviem spēkiem.

Mēs uzskatam sevi par varošiem, pārliecinātiem un visu spējīgiem cilvēkiem, kas, nešaubos, ka arī jebkurš no mums esam, tomēr ir šķēršļi, kuri mums ir jāpārvar, bet lai tos pārvarētu nepietiks ar šādu iedomu īpašību, kā “iedomu pašpārliecinātību”.

Mūsos ir diva veida pašpārliecinātības, viena tā īstā un spēcīgā, kas ļauj izdarīt katru sev nolikto mērķi un īstenot jebkuru ideju.

Tomēr ir arī mūsu pašpārliecinātības tumšā puse, “iedomu pašpārliecinātība”.

Šis iedomu tēls mūs vada uz priekšu un saka, ka mēs varam visu, bet rezultāti par to neliecina. Patiesībā, nekas par to neliecina, tikai augstais saprāts, kas piemīt, un entuziasms, kurš nav nekam derīgs, ja tas netiek īstenots lietderīgi. Bet nekas nav tik traki, kā uz brīdi varētu šķist, tādēļ rakstu, lai atvēru mazu acs spraudziņu, kura beidzot ļautu lūkoties uz visu no gaišās puses.

Pašpārliecinātību ir jātrenē, lai tā patiešām būtu spēcīga, lai katrs sev noliktais solījums tiktu izpildīts, krītot un ceļoties, bet izpildīts.

> Zini, ka Tev ir jāsēž visu nakti un jādrukā memurāri skolai, nedomā, bet izdari to.
> Zini, ka rīt Tev ir eksāmens, tad iemācies uz to par katru cenu.
> Zini, ka Tev jāiet laicīgi gulēt, lai nākošajā dienā vari pamosties svaigs, ej gulēt.
> Zini, ka izdarīji nepareizi, atvainojies.
> Zini, ka Tev tuvam cilvēkam vajag palīdzību, tad palīdzi. (domā prātīgi)

Šeit vēl ir daudz un dažādu lietu, mērķu un uzdevumu, kurus vari pats sev nosaukt. Nevari nosaukt? Saraksti uz lapiņas.

Izpildi, katru mazāko no noliktajiem soļiem, sastādi grafikus, bet ja to dari, tad tos ievēro tik stingri, cik iespējams. Katru mazāko soli ejot, Tu panāc soli sev pretī. Pildot mazus darbus un solījus sev vai citiem, Tu stiprini sevi, dari sev pašpārliecinātāku. Varbūt, neredzēsi to momentuāli, bet hroniski pildot visus pamata uzdevumus, tos, kurus pats sev esi nostādījis, sāksi sajust pašapmierinājumu. Patiesībā, aizej iztīri zobus, pat ja miegs jūtami nobeidzina, arī tad Tu sajutīsi apmierinājumu. Jūti, cik labi sajuties? Tā turpini un pildi pa mazumiņam.

Ejot soli pa solim, katrs nākošais paliek vieglāks, tas nav kross, kurā Tu nogursti skrienot garas distances, tā ir dzīve, kas Tevi atalgo par savu pašpārliecinātību. Ar laiku kļūsi pašpārliecinātāks, sajutīsi to, ka bailes no neizdošanās ir Tavs ienaidnieks, mūsu visu ienaidnieks. Sakauj to un būsi spēcīgs un pašpārliecināts.

Vajag noticēt sev, bet, lai noticētu, beidz mānīt sevi un “spraust batonus” sev ausīs, ka, kaut ko izdarīsi vēlāk, iespējams, ka neizdarīsi, bet ja izdarīsi, tad pavirši un no tā nebūs apmierinājums. Izdari visu, tad, kad to nolem, pacel un pakustini savas rokas, beidz šaubīties un meklēt “atzmazkas”, lai to neizdarītu. Aha, “atmazku” meklētāji mēs esam bijuši vai vēl aizvien esam visi.

“Kādēļ to darīt šodien? Izdarīšu rīt!”, “Man sāp kājas, nekur neiešu.”, “Tam jau nav nozīmes, tāpat no tā nekas liels nebūs.”

Tā ir tikai daļu no mūsu, iecienītākajām atrunām. Ko gaidi, Eifeļa torni savā darzā, katru reizi, kad saņemsies uzrakstīt vienu teikumu savā kursa darbā? Nebūs Tev Eifeļa tornis un nebūs arī Raiņa statuja, patiesībā, Tu pat nepamanīsi, ka kaut kāda jēga tam bija. Tomer zemapziņa to sevī iekļaus un atcerēsies, un tā ir spēcīgāka par mūsu apziņu. Neklausoties jēlajās atrunās, bet gan tās atmetot un izdarot sev nolikto darbu Tu esi uzveicis slinkumu, un darot to atkārtoti Tu pat nepaspēsi acis pamirkšķināt, ka Tev dzīve sāk mest iespējas, un ticiet man, lai kādas tās nebūtu – tās novedīs pie laba rezultātā, atliek saņemties un vienkārši ĻAUT sev kļūt pašpārliecinātam. Galvenais nesabīsties no katras ķibeles, tas ir šķērslis un šķēršļi nav domāt nekam cita, kā tikai tā pārvarēšanai.

Pateikšu Jums – Ejiet uz savu mērķi, krītiet un celieties, apdauzieties, bet nenovirzieties.